Radīšana vai evolūcija | www.PasaulesGals.lv

Jan 30 2009

Radīšana vai Evolūcija

Raksts publicēts plkst. 8:00 zem tēmas Radīšana vai evolūcija?

Autors: Māris Mols

Diskusija par radīšanu un evolūciju faktiski ir jautājums par mūsu izcelsmi. Kā mēs te esam nonākuši? Vai mūs kāds ir izveidojis, vai mēs esam radušies nejauši? Vai mēs esam kāda mērķtiecīga plāna rezultāts, vai arī neskaitāmu kosmisku negadījumu produkts? Kādi ir pierādījumi?

Bez pierādījumiem šīs debates nebūtu nekas vairāk par filozofēšanu. Katram ir tiesības uz savu viedokli. Jautājums ir par to uz ko šis viedoklis balstās. Es varu ticēt kam es gribu, tomēr tas nenozīmē ka man ir taisnība.

Radīšanas teorija nosaka ka eksistē kāds dievišķs Radītājs, kurš izmantojot savu radošo potenciālu ir izveidojis šo pasauli un daudzās dzīvības formas, kuras mēs redzam. Tātad, dizains jeb plāns, būtu kā norāde uz to, ka eksistē kāds “dizainers”.

Interesanti, ka eksistē zināmi kritēriji, pēc kuriem zinātnieki vadās, lai apstriprinātu dizaina eksistenci kādā lietā. Šādi kritēriji tiek izmantoti arheoloģijā, antropoloģijā, kriminālistikā, kopēšanas tiesību jautājumos, patentu likumā, kriptogrāfijā, SETI programmā utt. Kādi tad ir dizaina kritēriji? Vispārpieņemtais kritērijs ir “nozīmīga sarežģītība” jeb “sarežģītība ar jēgu”. Nejaušība var radīt sarežģītību, bet  tā nevar radīt kaut ko nozīmīgu, jeb jēgu saturošu. Piemēram, nejaušības rezultātā var rasties burtu virkne, kas ir sarežģīta, bet tai tomēr nav nekādas jēgas. A. Pumpura eposs Lāčplēsis arī ir sarežģīta burtu virkne, un tai pašā laikā arī nes sevī jēgu.

Kur tad nu ir pierādījumi par Dieva eksistenci? Saskaņā ar šo mūsu aksiomu, un ņemot vērā modernās zinātnes atklājumus bioloģijā, bioķīmijā, ģenētikā un informācijas teorijā, pierādījumi ir mums visapkārt.

Ņemsim, piemēram, E. Koli baktērijas viciņu, ar kuru šī baktērija pārvietojas apkārtējā vidē. Tā sastāv no 40 individuālām proteīna daļām – statora, rotora, stūres, U veida savienojuma un propellera. Šīs daļas var saskatīt pie 50,000 reižu palielinājuma. Motors var izdarīt 100,000 apgriezienus minūtē un lai apstātos tam vajadzīgs tikai ceturtdaļ-apgrieziens un tad tas sāk griezties pretējā virzienā tikpat lielā ātrumā. Šim motoram ir divi ātrumi (uz priekšu un atpakaļ), ūdens dzesēšana, tas ir iemontēts sensorajā mehānismā, lai saņemtu signālus par apkārtējo vidi.

Ja pielietojam “nozīmģās sarežģītības” principu, tad atbilde šķiet gandrīz acīmredzama, ka šeit ir pastrādājis kāds dizainers. Ja mēs meklētu statoru, rotoru, propelleri vai citas daļās automašīnā, veļas mašīnā vai kādā rotaļlietā mēs uzreiz tās atpazītu. Neviens neuzskata, ka kāda no šīm daļām ir radusies nejaušības rezultātā. Motorus ir veidojuši dizaineri.

Vēl jo vairāk šī baktērijas viciņa ir “nesamazināmi sarežģīta”. Tas nozīmē, ka, lai tā darbotos, tai nepieciešamas visas viņas daļas. Ja pietrūkst kaut viena, tad tā nedarbojas un tai nav jēgas. No tā izriet, ka tā nevar būt radusies pakāpeniskas evolūcijas rezultātā.

Vai Dievs eksistē. Ja vien mēs esam gatavi atvērt acis, mēs ieraudzīsim Dieva pēdas mums visapkārt. Mūsu pašu eksistence pierāda, ka ir kāds, kas ir mūs radījis.

Izmantota informācija no

http://www.allaboutcreation.org/proof-of-god.htm

Uzdot jautājumu

Epasts