Evolūcija vai radīšana | www.PasaulesGals.lv

Jūl 15 2008

No mušiņas zilonis nesanāk

Raksts publicēts plkst. 0:39 zem tēmas Radīšana vai evolūcija?

Autors: Māris Mols

Mušiņa

Mēdz teikt, ka evolūcijas teorija ir zinātniski pierādīta, bet lai uzskatītu, ka pasauli kāds ir radījis, ir vajadzīga ticība. Kādi tad ir pierādījumi par labu evolūcijai un cik tie ir stipri? Viens no veidiem kā pierādīt kādu teoriju ir pamatot to ar eksperimentiem. Vai ir iespējams eksperimentāli pierādīt vai apgāzt evolūcijas teoriju? Pirmajā brīdī liekas, ka tas ir grūti, bet izrādās nav neiespējami.

Rodoties jaunai organismu paaudzei ir iespējams, ka notiek gēnu mutācijas, kuras bieži ir negatīvas, bet reizēm tās ir pozitīvas. Ja pozitīvās mutācijas palīdz organismam izdzīvot, tad var uzskatīt ka ir notikusi evolūcija. Lai eksperimentāli novērotu evolūciju būtu jāizvēlas organismi, kuri ātri vairojas, kas palielinātu iespēju novērot pozitīvās mutācijas.

1906. gadā amerikāņu zinātnieks Tomas Hants Morgans [Thomas Hunt Morgan] nolēma izmantot ģenētiskiem eksperimentiem augļu mušiņas. Mušiņu vairošanās cikls ilgst tikai 12 dienas, viņas ir viegli uzturēt un viņām ir tikai 4 gēni. Vēlāk mušiņas tika izmantotas mutāciju pētījumiem un mēģinājumiem pierādīt evolūcijas teoriju.

Saskaņā ar evolūcijas teoriju mūsdienu cilvēks kā suga pastāv nedaudz ilgāk par miljons gadiem. Izrādās, ka mušiņām ekvivalentais evolūcijas laiks salīdzinot ar cilvēku – atbilst vairākiem miljoniem gadu. Tas ir tādēļ ka mušiņu mutācijas tiek pastiprinātas 15 000 reižu tās apstarojot ar radiāciju, kā arī tādēļ ka viņu paaudzes nomainās daudz ātrāk.

Ko tad parādīja veiktie eksperimenti?

Jaunu sugu veidošanās

Evolūcijas teorija paredz, ka mutāciju rezultātā veidojas jaunas attīstītākas sugas. Praktiskajos eksperimentos nekad netika novērota jaunu sugu veidošanās. No augļu mušiņām vienmēr radās tikai augļu mušiņas.

Normans Makbets [Norman Macbeth] savā grāmatā “Pārbaudot Darvinu” [Darwin Retried] 33. lappusē raksta: “Ričards Goldsmits krita izmisumā. Visas [gēnu] izmaiņas, viņš sūdzējās, bija tikai bezcerīgi niecīgas, ka pat ja viņas visas apkopotu vienā organismā, ar to nepietiktu lai izveidotos jauna organismu suga”.

Mutāciju efekts

Izrādās, ka augļu mušiņas ar mutācijām šādā vai citādā veidā vienmēr bija vājākas par normālajām mušiņām. Vienmēr, kad suga ar mutācijām tikai izlikta brīvā dabā, tā izmira. Tas ir pamatojums faktam, ka dabā nav sastopami mutanti, jo brīvas konkurences apstākļos viņi vienkārši nevar izdzīvot.

Kopumā tika novērotas apmēram 400 dažādas augļu mušiņu mutācijas, lielais vairums no kurām bija negatīvas. Muntantam bija samazināti spārni, nebija kāju, pazudušas krāsas utt. Mutācijas, no kurām rodas līdzvērtīgas mušiņas normālajām ir stiprā mazākumā. Bet mutācijas kuras radītu kādu vērā ņemamu organisma progresu nekad nav novērotas.

Secinājumi

Veiktie eksperimenti ar augļu mušiņām nav pierādījuši praksē evolūcijas teorijas pareizību. Faktiski tieši otrādi tie parāda, ka evolūcija mutāciju rezultātā nav iespējama. Iespējams, ka jāmeklē citi veidi kā pierādīt evolūcijas teoriju. Tomēr jautājums ir – vai mēs gribam pierādīt mūsu teoriju vai gribam noskaidrot patiesību.

Parasti, skatoties uz mākslas darbu, skaistu māju vai automašīnu mēs neapšaubām to, ka kāds to ir radījis, jo tas ir pašsaprotami. Sarežģītas sistēmas kā šīs, kuras sastāv no daudzām daļām, kuras saskanīgi mijiedarbojas savā starpā parasti nerodas pašas no sevis. Pasaule un dzīvā daba ir daudz sarežģītāka par jebko, ko mēs jebkad esam vai iespējams spēsim izveidot. Vai, doma par to, ka kāds to visu ir radījis nav savā veidā pašsaprotama?

Papildus informācija: http://www.pathlights.com/ce_encyclopedia/Encyclopedia/10mut10.htm

Uzdot jautājumu

Epasts