Dvēseles ceļojums | www.PasaulesGals.lv

Jūn 27 2008

Dvēseles ceļojums

Raksts publicēts plkst. 20:59 zem tēmas Bībelē teikts

Autors: Aivars Ozoliņš
Kūniņa

Tie, kuri savā tumšajā dvēseles naktī sāk meklēt augstāku dzīves mērķi un Dieva tuvumu, uzsāk dvēseles ceļojumu no parastā uz neparasto, no laicīgā uz dziļi garīgo, no empīriski izpētāmās un tāpēc fiziski ierobežotās realitātes uz vienīgi ticībā uztveramo un loģikas likumiem nepakļauto un tādējādi bezgalīgo iespēju realitāti. Tie, kuri ir labprātīgi doties šajā garīgajā ceļā, nonāks pie garīgās attīstības nākošās pakāpes.

Dabā ir lieliska metafora, kas skaisti attēlo šo izaugsmes un izmaiņu procesu mūsu dzīvē. Kāpurs nāk šajā pasaulē, lai rāpotu, rāpošana ir dabīga kāpura funkcija, kas nav jāiemācās. Kāpuri vienkārši rāpo, tie ir radīti rāpošanai nevis kādai citai nodarbei, piemēram, lidošanai.

Bet ir citas būtnes, kas radītas lidošanai, piemēram, tauriņi. Tauriņam savukārt nav jāmācās lidot, jo tauriņi vienkārši lido. Visapbrīnojamākā lieta šajā metaforā ir fakts, ka kāpurs metamorfozes procesā kļūst par tauriņu. Tas, piedzīvojot radikālu izmaiņu, no būtnes, kas prot tikai rāpot pa zemi, kļūst par brīnišķīgu būtni, kas spēj pārvarēt zemes gravitācijas spēku un pacelties skaistā un aizrautīgā lidojumā. Bet, lai tas notiktu, kāpuram ir jāiet cauri kādam procesam, kas varbūt iedveš bailes un sāpes.

Pirms kāpurs kļūst par taureni, viņam kādu laiku ir jāatrodas kūniņā, kas ir tumša un ierobežojoša vieta. Kūniņa ir kā kaps, kurā kaut kas nomirst, bet tajā pašā laikā tā ir vieta, kurā piedzimst kaut kas jauns un skaists. Kūniņa ir apbrīnojamu pārmaiņu un transformācijas vieta. Ja mēs vēlamies piedzīvot radikālu transformāciju savā dzīvē, mums nevajadzētu vairīties no „kūniņas” piedzīvojuma. Tā ir mūsu dvēseles tumšā nakts, kad mums šķiet, ka esam atstāti vieni, kad uzmācas bailes, kad liekas, ka zaudējam kaut ko ļoti dārgu un ka mūsos kaut kas nomirst. Bet tas viss ir nepieciešams process, lai mūsos varētu atdzimt kaut kas pavisam negaidīti skaists un labs.

Izvēle pieder mums! Dievs piedāvā glābšanu mums visiem, un mums nav jābūt garīgiem čempioniem, lai saņemtu šo brīnišķo dāvanu. Tā ir pilnīgi brīva, kas mums katram tiek piedāvāta bez maksas. Lai kurā garīgās izaugsmes pakāpē mēs neatrastos, glābšana pieder mums, ja vien izvēlamies to pieņemt ticībā. Dievs spēj glābt ne tikai tauriņus, bet arī kāpurus. Tomēr šajā pasaulē mums katram ir dota izvēle. Mēs varam izvēlēties pavadīt savu dzīves laiku, rāpojot pa tumšu un ēnainu zemi, vai arī pacelties pāri šīs zemes ikdienībai, lidojot pretī saules gaismai un piedzīvojot ar neko nesalīdzināmu prieku un dzīves piepildījumu. Dievs mūs visus ir radījis lidošanai, bet izvēle pieder mums. „Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums: kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2.Kor. 5:17)

Avots: Aivars Ozoliņš, mācītājs,Pārpublicēts no „Adventes vēstis”, 2008.gada aprīlis.

Uzdot jautājumu

Epasts