Īstie visu svēto svētki vēl būs | www.PasaulesGals.lv

Okt 31 2008

Īstie visu svēto svētki vēl būs

Raksts publicēts plkst. 8:00 zem tēmas Bībelē teikts,Vai Dievs eksistē?

Autors: Dainis Rudzīts

Klāt laiks dažādiem svētkiem. Visu svēto diena, Dvēseļu diena un arvien biežāk latviešu valodā ir dzirdams vārds Helovīns. Kas tie ir par svētkiem?

Helovīna vēsture

Helovīna (Halloween) izcelsme meklējama senajā ķeltu festivālā, kuru svinēja par godu nāves valdniekam Samhainam (Samhain) un ļaunajiem gariem (Encyclopedia Britannica, 1988., 5. sējums, 646. lpp.). Jau ilgi pirms mūsu ēras ķeltu ciltis svinēja vasaras beigas pienesot upurus Samhainam. 1.novembris tika uzskatīts par nāves dienu, jo lapas jau bija nokritušas, kļuva arvien tumšāks un vēsāks. Tika uzskatīts, ka šis ir laiks, kad dēmoni (ļaunie gari) sasniedz savas aktivitātes augstāko pakāpi. Ķelti ticēja, ka viņu saules dievs Muk-Ola (Muck-Olla) zaudē savu spēku un Samhains – nāves valdnieks pārspēj viņu. Viņiem bija arī ticējums, ka 31.oktobrī Samhains savāca visu to garus, kas bija nomiruši pagājušā gada laikā. Tiem bija atļauts Samhaina festivāla priekšvakarā apciemot mājiniekus. Šajā vakarā druīdu priesteri pienesa dzīvnieku un pat cilvēku upurus, lai apmierinātu nāves valdnieku un lai gari viņiem nedarītu pāri. Ticot, ka ļaunie gari baidās no gaismas, cilvēki atgriezdamies no upurēšanas ceremonijas mājās aizdedzināja lukturus. No šejienes nāk izgrebtais ķirbis ar degošu sveci iekšpusē (Jack-O-latern), kā mūsdienu Helovīna simbols.

Helovīns mūsdienās

Nepraktizējot upurēšanu un nāves valdnieka pielūgsmi, mūsdienu Helovīna svētki izskatās nevainīgi. Joki un priecīgas izdarības pavisam novērš domas no šo svētku patiesās būtības. Tomēr Helovīns bieži vien ir pirmais solis okultajā praksē un ievads sātaniskos rituālos. Arī pārģērbjoties Helovīna tērpos un maskās, cilvēks kaut kādā mērā piedalās sātaniskā festivālā.

Kaut kas labāks?

Jau 8. gadsimtā Romas baznīca, mēģināja aizstāt šos svētkus. Tika iedibināta Visu svēto diena, kura būtu svinama 1.novembrī. Vēlāk nāca klāt Dvēseļu diena. Diemžēl abi šie svētki arī ir pamatoti uz nebībelisku izpratni par to, kas ir nāve un kas notiek ar cilvēku pēc nāves. Vienmēr, kad cilvēki paši, nevadoties no Svētajiem Rakstiem, kaut ko izdomā šajā garīgajā jomā, viss sanāk griezi. Tukšums. Satura trūkums. Vēl vairāk – maldināšana. Ja Bībelē ir runāts par cilvēka ķermeņa un gara vienotību (no šejienes izteiciens „Veselā miesā, vesels gars.”), tad šajos svētkos iet runa par mistisku dvēseles eksistenci bez ķermeņa. Skaidrojums par Visu svēto dienu un Dvēseļu dienu pilns pretrunīgu un nezinātnisku apgalvojumu. Viens vienkāršs piemērs. Nedaudz ciešot cilvēka smadzenēm, būtiski mainās cilvēka uzvedība. Kā tad var cilvēks turpināt savu eksistenci, kad viņa smadzenes ir atmirušas?

Īstā visu svēto diena vēl tikai būs

Svētie Raksti skaidri saka, ka nomirušie nepiedalās šajā zemes dzīvē nekādā veidā (sk. Salamana mācītāja grāmata 9:5,6). Aizgājušie saskaņā ar Bībeli uz kādu brīdi ir bezapziņas stāvoklī. Un tad nāks Dzīvības Valdnieks. Jā, bez nāves valdnieka ir vēl Dzīvības Valdnieks. Un kad Viņš nāks, tad kapi nevarēs paturēt nevienu „Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs Viņa balsi un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.”(Jāņa evaņģēlijs 5:28, 29) Nāve ir nosaukta par ienaidnieku, un kādu dienu tā tiks uzvarēta „Kā pēdējais ienaidnieks tiks iznīcināta nāve”( 1.vēstule Korintiešiem 15:26)

Vai tā nav laba ziņa? Šī cerība un Dzīvības Valdnieka pazīšana daudziem cilvēkiem – kristiešiem, kas nav tādi tikai pēc nosaukuma, palīdz neiekrist rudens depresijā, atbrīvo no bezcerības raugoties tuvākā vai tālākā nākotnē un pasargā no pesimisma pašos pamatos.

Nākotnē ir nolikta diena, kad visi varēs satikties ar Dzīvības Valdnieku vaigu vaigā „Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks, ko saskaitīt neviens nevarēja, no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās un sauca skaņā balsī: “Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram.” (Atklāsmes grāmata 7:9,10)

Tie patiešām būs visu svēto svētki! Vai tu tiem gatavojies?

Uzdot jautājumu

Epasts