Patiesība par elli (+ audio) | www.PasaulesGals.lv

Jan 09 2009

Patiesība par elli (+ audio)

Raksts publicēts plkst. 11:00 zem tēmas Bībelē teikts

Autors: Viktors Geide

Get the Flash Player to see the wordTube Media Player.

Ja ticam, ka reiz Dievs uz mūžu mūžiem elles liesmās dedzinās neatgriezušos grēciniekus, tad vislielākie šīs pasaules varmākas ir humānāki par Dievu – viņu upuri jau ir miruši, kamēr Dievs savus upurus mocīs visu mūžību… Bet varbūt šis apgalvojums ir kārtējais velna mēģinājums izkropļot Dieva raksturu?

Vislielākie meli, kādi jebkad ir izsacīti.

Meli ir briesmīga lieta. Briesmīga ir sabiedrība, kur meli ir kaut viens tās struktūras elements. Nožēlojamas ir ģimenes, kur vietu atrod meli. Mums nevienam nepatīk meli. Tie atņem cilvēkiem dzīves prieku. Tie atnes lielus zaudējumus. Un tie atņem arī spēju uzticēties.

Interesanti, ka Bībelē Kristus skaidri pateica, no kurienes nāk meli. Jāņa evaņģēlijā 8. nodaļas 44. pantā Viņš pārmeta cilvēku grupai ar šādiem vārdiem: “Jūs esat no sava tēva – velna. (…) Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.” Tātad melu tēvs vai melu autors ir Kristus ienaidnieks – sātans.

Viņš ir ļoti priecīgs, ja izdodas cilvēkus piemānīt. Viņš ir vēl daudzkārt priecīgāks, ja viņa meli cilvēkam vairs nešķiet meli un cilvēks pārņem tos un izplata tālāk, pievienojot tiem arī vēl savu autoritāti un spēku.

Tā kā sātans ir visu melu autors, tad viņam arī pieder vislielākie, visnekrietnākie meli, kādi jeb kad ir izsacīti. Tie ir meli par mūžīgi degošu elli, kurā Pats Dievs mocīs nabaga grēcinieku mūžu mūžos. Un tāpēc nav brīnums, ka daudzi cilvēki, sadzirdot šādu briesmīgu vēsti, ir izsaukušies:

“Nē, nē, pateicos! Ja tāds ir Dievs, es nevēlos Viņu! Ja tāda ir mīlestība, par kuru tik aizrautīgi sludina kristieši, tad man viņa nav vajadzīga! Pat pasaules viscietsirdīgākie valdnieki, kuri nogalinājuši miljoniem cilvēku, kuri pasaules acīs ir atzīti par briesmoņiem un neliešiem, ir daudz humānāki par Dievu, jo viņu upuri ir miruši, bet Dievs tiem neļaus nomirt. Viņa prieks būs tos mocīt bez pārtraukuma, dienu un nakti briesmīgā ugunī.”

Kādas šausmas! Tas liek bailēs notrīcēt cilvēkam. Šī melu mācība ir izveidojusi pasaulē miljoniem skeptiķu un ateistu. Tā ir aizdzinusi prom no mīlošā Dieva daudz vairāk cilvēku nekā jeb kas cits. Tā ir izdzēsusi mīlestību pret Dievu un tās vietā piepildījusi sirdi ar bailēm.

Lasīju kādu stāstu, kur kāds vīrs ejot savu ceļu, sastop eņģeli. Eņģelim vienā rokā spainis ar ūdeni un otrā – degoša lāpa. Vīrs izbrīnā jautā eņģelim: “Kāpēc tavā rokā ir gan trauks ar ūdeni un tajā pašā laikā ir degoša lāpa?” Atbilde bija – “Ar ūdeni es gribu nodzēst elles uguni un ar lāpu aizdedzināt debesu skaistās pilis, tad kļūs redzams, kurš patiesi mīlē Dievu.” Kāda interesanta simboliska aina.

Bailes tiešām ir briesmīgs vadonis, kas nekad neved tuvāk Dievam. Un sātans vēlas, lai mēs lasot un runājot par Dievu, redzētu Viņu kā briesmīgu cietsirdīgu valdnieku, bet ne kā mīlošu Dievu, kurš atdeva Jēzu Kristu Golgātas nāvē, lai izglābtu no grēka varas. Un arī no grēka algas, kas ir mūžīgā nāve, bet ne mūžīga dzīve uguns liesmās.

Dieva piedāvājums cilvēkam ir ļoti skaidrs: “Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji.” Šādu vēsti mēs lasām 5. Mozus grāmatas 30. nodaļas 19. pantā, kad Dievs piedāvā tikai divas lietas. Nav alternatīvas. Vai nu mūžīga nāve vai nu mūžīga dzīvība.

Jautājums šodien priekš katra cilvēka ir – vai es mīlu tik ļoti Dievu, ka vēlētos mūžīgi būt kopā ar Viņu? Un Viņam ar prieku kalpot? Vai mēs šodien Viņam pilnīgi uzticamies? Vai Jēzus Kristus dzīvē un nāvē mēs redzam, cik neizmērojami liela ir Dieva mīlestība? Vai Dieva mīlestības gaismā, lasot rakstu vietas par bezdievīgo bojā eju, mēs redzam, ka tā nav Dieva atriebība, bet cilvēka izvēle? Ka noslēdzošā soda izpildē nevis soda izpildes laiks ir mūžīgs, bet gan sekas ir mūžīgas.

Otrā nāve nav nāve, kurai jebkad mūžības bezgalīgajos laikmetos sekotu augšāmcelšanās. Un tas ir pats par sevi briesmīgs notikums, kad cilvēks labprāt pagriež muguru Dievam, lai varētu piedzīvot otro nāvi, mūžīgas dzīves vietā.

Būsim pateicīgi, ka pilnīgi varam patverties Dieva glābjošajā mīlestībā un ka nekas nevar mūs šķirt no šīs mīlestības, kā to lasām Romiešiem 8. nodaļas no 31.panta: “Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums? Viņš jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas? Kas vēl apsūdzēs Dieva izredzētos? Vai Dievs, kas mūs taisno? Kas mūs pazudinās? Vai Kristus Jēzus, kas ir nomiris, vēl vairāk, kas ir augšāmcēlies un ir pie Dieva labās rokas, kas arī mūs aizstāv? Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai ciešanas, izbailes, vajāšanas, bads, plikums, briesmas vai zobens? Gluži, kā ir rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu, mēs tiekam turēti līdzīgi kaujamām avīm. Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!”

Lejupielāde:

Avots: http://www.adventisti.lv

Uzdot jautājumu

Epasts