Egoisma un mantkārības apsēstība | www.PasaulesGals.lv

Okt 17 2008

Egoisma un mantkārības apsēstība

Raksts publicēts plkst. 10:00 zem tēmas Bībelē teikts

Autors: Džons Paulīns

Un es redzēju no pūķa mutes un no zvēra mutes, un no viltus pravieša mutes iznākam trīs nešķīstus garus kā vardes; tie ir ļauni gari, kas dara brīnumus; tie aiziet pie visiem pasaules ķēniņiem, lai tos pulcinātu cīņai Dieva, Visuvaldītāja, lielajā dienā. Atklāsmes gr. 16:13,14.

Šī rakstvieta ir paralēla Atkl. 13:13,14, kur zemes zvērs no debesīm izsauc ugunis, lai maldinātu visus zemes iemītniekus. Šeit maldinātāju trijotne (pūķis, zvērs un viltus pravietis) izsūta nešķīstus garus, lai tie veiktu brīnumus, tādējādi maldinot pasaules valstu vadītājus, lai tos sapulcinātu kopā pēdējai cīņai ļaunā labā pasaules vēsturē.

Šķiet, ka maldināšana norāda, ka tie, kas tiek maldināti, nav atbildīgi par to, ko nav redzējuši vai sapratuši. Bet patiesība ir tāda, ka cilvēki, mantkārības, skaudības vai citu egoistisku motivāciju vadīti, sevi atver maldināšanai. Tādā gadījumā maldināšana nevar būt aizbildinājums, jo tās ir sekas. To ļoti labi demonstrē kāds izklaidējošs ebreju joks.

Stāsts ir par to, kā 20. gadsimta sākumā kāds ebrejs viens pats ceļo savā kupejā Transsibīrijas vilcienā. Vilciens apstājas, un iekāpj kāds cara armijas virsnieks. Kādu laiku viņš un ebrejs ceļo klusēdami. Pēkšņi virsnieks sagrābj ebreju aiz žaketes atlokiem un prasa: „Pasaki man, kādēļ jūs, ebreji, esat gudrāki par citiem?”

Ebrejs kādu brīdi klusē, tad atbild: „Tas ir tāpēc, ka mēs ēdam siļķes.”

Virsnieks nomierinās, un viņi turpina ceļu. Drīz ebrejs izņem siļķi un sāk ēst. Virsnieks viņam jautā: „Cik siļķu tev ir?”

„Divpadsmit.”

„Par cik tu būtu gatavs tās pārdot?”

„Par divdesmit rubļiem.” Tiem laikiem tā bija liela naudas summa.

Virsnieks izņem naudu un iedod ebrejam divdesmit rubļus. Vecais ebrejs atdod viņam siļķes, un virsnieks sāk ēst. Pēkšņi viņš pārstāj ēst un saka: „Tas ir tik muļķīgi. Maskavā es tikpat daudz siļķu būtu varējis nopirkt par dažām kapeikām!”

„Redzi,” atbild ebrejs, „jau sāk iedarboties.”

Protams, mēs par šo joku pasmejamies tā dēļ, ka nezinām šī stāsta beigas. Ja mēs noklausītos, kā šī situācija risinājās tālāk, droši vien uzzinātu, ka virsnieks visdrīzāk ebrejam uzbruka vai arī izmeta viņu no vilciena. Bet šajā stāstā mēs varam redzēt, kā vecais ebrejs izmanto otra skaudību un mantkārību, lai no viņa izvilinātu naudu. Pasaules pēdējās dienās sātans izmantos mūsu vājības, lai mūs maldinātu būt neuzticīgiem Dievam.

Avots: Džons Paulīns „Atklāsmes grāmata ikdienas pārdomām un lūgšanām” ,
Tulkojums no angļu valodas, Rīga: Patmos, 2007. – 327 lpp.

Uzdot jautājumu

Epasts