Emocionālā izdegšana | www.PasaulesGals.lv

Sep 15 2008

Emocionālā izdegšana

Raksts publicēts plkst. 10:00 zem tēmas Bībelē teikts

Autors: Natalija Stepanova

Katrs no mums, kas savā darbā regulāri un nepārtraukti kontaktējas ar cilvēkiem (pedagogs, pārdevējs, mācītājs), ir pakļauts tā saucamajam emocionālās izdegšanas sindromam. Kas tas ir? Izdegšanas sindromu nosauc vēl par hronisko nogurumu vai par depresiju. Mums ir pazīstamas tās pazīmes: negatīvs pašvērtējums, jūtu nomāktība, hronisks nespēks, nepacietība u.c.

Kādi ir izdegšanas cēloņi?

Emocionālas problēmas. Ir četras “indīgas” jūtas, kas veido izdegšanas sindroma emocionālo pusi. Un tās ir:

vainas sajūta – vaina sevis un citu cilvēku priekšā par to, kas nav padarīts vai nav paspēts;
kauns – par to, ka neizdevās, nebija tiesību kļūdīties, jo jābūt vienmēr labākajam;
apvainojums – par to, ka citi nevar novērtēt viņa centienus, viņa uzupurēšanos;
bailes – ka neizdosies, citi nesapratīs…

Robežu starp “es” un “tu” neievērošana. Kontaktējot ar cilvēkiem, mēs vienmēr esam starp ES un TU. Ja cilvēks pilnīgi aizmirst par ES un pārāk dziļi iegrimst TU, tad izdegšana ir neizbēgama. Tas var notikt gadījumos, kad fiziskā un emocionālā distance starp Jums un citu cilvēku ir pārāk maza, un Jūs riskējat zaudēt “sevis izjūtu”.

Personīgās dzīves trūkumu kompensēšana. Cilvēks piespiež sevi pašu kontaktēties ar citiem, lai gan viņam tas ir grūti. Piemēram, cilvēkam nav bērnu, vai arī ar viņiem nav labu attiecību, bet viņš profesionāli nodarbojas ar citu audzināšanu. Tad sadegšana notiek no saskarsmes pieredzes trūkuma, no sevis nepareizas sapratnes, no personīgo problēmu nerisināšanas.

Emocionāla izdegšana notiek arī stresu seku uzkrāšanas rezultātā.

Izdegšanas sindromam attīstoties, var izdalīt 3 stadijas:

  1. Emociju un jūtu nomāktība. Tādā stāvoklī nekas nepriecē: ne skaista daba, ne tuvie cilvēki.
  2. Aizkaitinājums, dusmas. Sāk kaitināt apkārtējie cilvēki.
  3. Pilnīga izdegšana, ko raksturo emociju zaudējums un vienaldzība. Par cilvēku šādā stāvoklī saka: “tukšs skats”, “auksta sirds”. Visa pasaule viņam ir vienaldzīga. Cita cilvēka klātbūtnē viņš sajūt diskomfortu.

Kā aizsargāties no izdegšanas?

Mums katram jāatceras:

  • Esiet pret sevi uzmanīgs. Tas palīdzēs pamanīt noguruma pazīmes.
  • Sevi jāmīl vai vismaz jāpatīk sev pašam.
  • Meklējiet savām interesēm un iespējām piemērotu darbu. Tas ļaus jums atrast sevi un ticēt saviem spēkiem.
  • Nemeklējiet savu laimi vai glābiņu darbā. Darbs nav jūsu patvērums, tas ir labs pats par sevi.
  • Nedzīvojiet citu cilvēku dzīvi, bet dzīvojiet savējo. Nedzīvojiet citu cilvēku vietā, bet dzīvojiet kopā ar citiem.
  • Atrodiet laiku arī savai personīgai dzīvei. Jums ir tiesības ne tikai uz darbu, bet arī uz privāto dzīvi.
  • Katru vakaru pārdomājiet tās dienas notikumus. Lai tas kļūst par tradīciju.
  • Ja jums ļoti gribas kādam palīdzēt, jautājiet sev, vai viņam tas tiešām ir nepieciešams.

Kā pārvarēt izdegšanas sindromu?

  • Ar sociāla tīkla palīdzību: sakārtot vai mainīt savu vidi (mainīt darbu, izremontēt vai mainīt dzīvokli utt.) un sakārtot vai mainīt savu saskarsmes loku.
  • Ar dzīves filozofijas palīdzību.
    Labus rezultātus sasniegsit, ja darīsiet sekojošo:

    • Atcerēsities par savu pagātni.
    • Apzināsit savu tagadni.
    • Padomāsiet par savu nākotni.

Izdegšanas sindroms ir cieši saistīts ar jautājumu par dzīves jēgu. Katram cilvēkam periodiski kļūst nepieciešams novērtēt sevi pašu, kas notiek ar viņu un ko gribētos mainīt. Pat ja viss notiek, kā vajag, var rasties neapmierinātības sajūta. Tas nozīmē, ka ir jādomā kritiski par savām vērtībām un atkal ir jāatgriežas pie jautājumiem:

kas tu esi?
— par ko tu sapņoji un ko ieguvi?
— kur tu virzies?

Pagātne. Jāatceras to, kas un kāds Jūs bijāt, kas jums bija svarīgs un dārgs. Jāizrunājas ar veciem draugiem, jāapskata ģimenes bildes. Jāatceras savas veiksmes un neveiksmes. To, kad jūs bijāt laimīgs un kāpēc. Ar ko jūs lepojaties. Iespējams, jūs sapratīsit, ka izmetat no savas dzīves tieši to, ko mīlējāt un kas jūs atbalstīja. Varbūt nodarbošanās ar to, par ko jūs kaut kad sapņojāt, ir jūsu labākais relaksācijas veids?

Tagadne (šeit un tagad). Mēģiniet paskatīties no malas uz to, kas ar jums tagad notiek. Jūs nodarbojaties ne ar to, par ko kaut kad sapņojāt? Bet jūs ielikāt tik daudz spēkus un līdzekļus savā darbā, jūs daudz esat sasnieguši. Vai ir vērts no tā atteikties? Iespējams, jūs esat spējīgs ienest jūsu dzīvē to, kā jums tajā trūkst, un jūsu nerealizēto var realizēt tagad, izmantojot jūsu pieredzi un iegūtās iespējas. Jādomā par to, kas ir galvenais jūsu dzīvē: Dievs, darbs, ģimene, veselība. Izdaliet 5-6 principus, kas ir jums vissvarīgākie. Un analizējiet, vai jūs tiem sekojat.

Nākotne. Domājiet par savu nākotni: ko jūs gribat, kādi ir jūsu mērķi. Atteikšanās no visa tā, kas traucē mērķi sasniegt, padara mūs stiprākus. Sasniedzot savu mērķi, jāuzstāda sev jaunu mērķi. Tas ir nepieciešams, lai nerastos tukšuma sajūta, lai nezūd interese par darbu un dzīvi.

Un noslēgumam vēlreiz: ESIET PRET SEVI UZMANĪGS, neļaujiet sev “izdegt”!

Avots: http://www.adventisti.lv/lv/media_lv.php?type=vol&event=136

Uzdot jautājumu

Epasts