Dzīvības rašanās | www.PasaulesGals.lv

Sep 04 2008

Dzīvības rašanās

Raksts publicēts plkst. 22:11 zem tēmas Radīšana vai evolūcija?

Sagatavoja: Māris Mols

Evolūcijas teorijas piekritēji apgalvo, ka visi dzīvie organismi ir attīstījušies no vieniem senčiem. Sākotnēji ir bijusi vienkārša baktērija, kura dabīgās atlases veidā ir attīstījusies un radījusi visu sugu daudzveidību, ko mēs šodien pasaulē redzam.

Tomēr paliek jautājums – kā tādā gadījumā radās pats pirmais dzīvais organisms? Skolas mācību grāmatās mēs varam lasīt paskaidrojumu, ka dzīvība radās no nedzīviem komponentiem, kuri ārējo apstākļu (temperatūras, ultravioleto staru, zibens) ietekmē nejauši savienojās izveidojot pirmo dzīvo būtni, kura sāka vairoties un attīstīties.

Darvina laikā, šo hipotēzi cilvēki viegli pieņēma, jo trūka zināšanu par šūnu uzbūvi. Ernests Hekels, kurš popularizēja Darvina teoriju Vācijā, apgalvoja, ka šūna ir vienkārši dažādu oglekļa savienojumu kopums.

Mūsdienu zinātne ir atklājusi, ka pat visvienkāršākais dzīvais organisms satur ārkārtīgi daudz informācijas. Organisms ar vismazāko zināmo genomu satur 482 gēnus. Protams paši gēni par sevi vēl arī neveido dzīvību – ir nepieciešama šūnas membrāna utt. Pie tam Mikoplazma ir parazitējošs organisms, kurš nespēj izdzīvot pats par sevi, jo tas nevar saražot daudzas vielas, kuras uztur viņa dzīvību. Tātad, vēsturiski pirmajam organismam būtu jābūt vēl sarežģītākam.

Interesanti ka Evgēnijs Konins un citi zinātnieki ir mēģinājuši izskaitļot, kāds varētu būt pats mazākais organisms, kurš spētu reproducēt pats sevi. Viņi nonāca pie rezultāta, ka iespējams pietiktu ar 256 gēniem. Tomēr viņi šaubījās, vai šāds organisms spētu izdzīvot, jo tas knapi spētu salabot savas DNS kļūdas, nespētu regulēt savu atlikušo gēnu stāvokli, nespētu pārstrādāt kompleksas barības vielas kā arī tam būtu nepieciešama vide ar bagātīgu organisko vielu saturu.

Tomēr pat šāds iedomāts ‘vienkāršs’ organisms saturētu pārāk daudz informācijas, lai spētu rasties vienkārši apstākļu sakritības rezultātā. Informācijas teorētiķis Huberts Jokeijs ir aprēķinājis, ka tilpne ar tīru, aktīvu aminoskābju maisījumu viena miljarda gadu laikā spētu nejauši radīt vienīgi nelielu polipeptīdu sastāvošu no 49 aminoskābju atlikumiem. Tas ir 1/8 no viena proteīna informācijas apjoma, bet dzīvajam organismam ir vajadzīgi vismaz 256 proteīni.

Un šajā gadījumā dabīgā atlase nespēj izskaidrot šādas sarežģītas informācijas rašanos, jo tā var notikt tikai tad, ja organismi jau ir radušies.

Avots: http://www.answersingenesis.org/docs/196.asp

Uzdot jautājumu

Epasts