Cik ilgi var baidīt ar pasaules galu? | www.PasaulesGals.lv

Mar 09 2010

Cik ilgi var baidīt ar pasaules galu?

Raksts publicēts plkst. 8:30 zem tēmas Kristus otrā atnākšana

Autors: Atis Čerņevskis

Vērojot procesus, kas norit ap mums, ir skaidrs, ka uz šīs zemes jebkam ir sākums un ir gals. Loģiski spriežot tā vajadzētu būt arī ar planētu uz kuras dzīvojam, tikai jautājums kad? Ja ar mūsu zemeslodi kaut kas notiek, tas noteikti skars mūs ikvienu. Un te nu vispārīgā zemes problēma varētu kļūt par katra personīgu problēmu. Šis beigu jēdziens ir pat apzīmēts ar svešvārdu „eshatoloģija” – mācība par beigām.

Šķiet, ka pēdējā laikā pasaules gala tēma tiek piesaukta arvien biežāk. Kopš 19. gs. vidus pasaules eshatoloģija pastiprināti tiek uzsvērta reliģiskā kontekstā, kā Kristus atgriešanās uz zemi, cilvēkiem saņemot gan atzinību, gan nopēlumu. Tagad par pasaules galu runā ne tikai Bībeles pētnieki, bet arī ekologi, astrologi, klimatalogi, dažkārt astronomi, un pat izklaides industrijai ir ko teikt par šo tēmu. Informācija ir tik dažāda rakstura, pārbaudot tā dažkārt izrādās nepatiesība, dažkārt – joks un dažkārt tā ir tik pretrunīga, ka kopumā izsauc neizpratni un skepsi. Tas varbūt arī ir šo informācijas plūdu mērķis. Ja atceramies pagaidām ievērojamāko notikumu zemes vēsturē, Dieva personīgu ierašanos uz zemes cilvēka Jēzus personā, tad redzam, ka tanī laikā bija daudzi, kas sevi sauca par glābējiem, izredzētiem mesijām, praviešiem un atbrīvotājiem, tādā veidā radot apjukumu un skepsi arī pret īsto Mesiju. Bet ne par to šis raksts.

Dzirdot par pasaules beigām, daži to uzņem normāli un pat pozitīvi. Bet vairākumam, ja informācija ir ticama, pasaules beigas šķiet kaut kas baiss un cilvēki cenšas par to nedomāt. Tā nu katra nopietnāka informācija par šo tēmu tiek atbildēta ar skeptisku jautājumu: kad beigsiet baidīt ar pasaules galu? Vai cik ilgi var dzīvot saspringumā, ka pasaulei drīz būs beigas? Bet jautājums, kas mūs faktiski uztrauc jau nav tik daudz par pasaules, bet gan par mūsu dzīves beigām. Neticams šķistu apgalvojums, ka pasaules gals būs pēc nedēļas, bet vai kāds var būt pilnīgi pārliecināts, ka viņš noteikti būs dzīvs pēc nedēļas?

Nezin kāpēc vajadzētu baidīties no pasaules gala, ja par laiku pēc tā Bībelē rakstīts: “Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.” Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: “Redzi, visu Es daru jaunu.” Atkl. 21:3-5

Protams, jāatzīst, ka pāris pantus tālāk ir teikts kas bargāks: Bet bailīgajiem, neticīgajiem, apgānītājiem, slepkavām, netikļiem, burvjiem, elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā; tā ir otrā nāve.” Atkl 21:8 Bet kas spiež mums tādiem būt?

Un, kas būtu ko baidīties, ja ir rakstīts: …ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.2 Kor 5:17 Lai būtu jauns radījums, lai būtu derīgs jaunai pasaulei nav vajadzīgs gaidīt pasaules galu. Tas ir ne tikai iespējams, bet to nepieciešams piedzīvot jau tagad. Bet pirms top jauns jāmirst vecajai – egoistiskajai un ļaunajai personībai, un ne filozofiskā, bet gan praktiskā, reālā un fiziskā veidā.

Pāvils to apraksta sekojoši: „Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā. Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsit līdz ar Viņu. Tāpēc nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība. Viņu dēļ nāk Dieva dusmība pār nepaklausības dēliem.” Kol 3:3-6 Tālāk apustulis norāda, kas nāk vietā: „Un apģērbiet jauno cilvēku, kas tiek atjaunots atziņā pēc viņa Radītāja tēla. Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā, ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat.” Kol 3:10,11-13 Acīmredzamas jaunas rakstura īpašības. Kam nav gadījies piedzīvojis šo izmaiņas procesu, tam jāsaka, ka tas ir radikāls un brīnumains, tad mainās domu virziens un dzīves kvalitāte. Kristus tā sākumu salīdzināja ar jauna cilvēka dzimšanu ieviešot terminu jaunpiedzimšana.

Šādiem jauniem cilvēkiem vairs nav bail no pasaules gala, jo tas ir jauns sākums. Tāpat kā bērniem nepatīk iet gulēt, jo ir tik interesanti vakarā un vēl tik daudz interesantas priekšnojautas par rītdienu, ka bail ko palaist garām. Tā arī jaunajiem cilvēkiem nepatīkama ir nāve, jo bail ko palaist garām, bet tie, paļaujoties uz savu Radītāju, aizmieg un gaida modināšanu pasaules galā.

Ir lietas, ko mēs varam ietekmēt, un ir lietas, ko nevaram ietekmēt. Nav vērts, kreņķēties par to, ko nevaram ietekmēt, bet ir muļķīgi neietekmēt to, ko varam, lai nevajadzētu kreņķēties, kad to vairs nevarēsim ietekmēt.

Vakardiena nav ietekmējama. Tā vairs nepieder mums. Mēs varam priecāties vai skumt, bet tas neko nemaina.

Nākotne mums vēl nepieder, jo mēs nezinām vai tā mums piederēs. Mēs varam cerēt un jūsmot, bet realitāte var radikāli atšķirties no mūsu plāniem.

Bet ir kaut kas, kas mums pieder, tā ir šodiena. No šodienas ir atkarīga rītdiena un no šodienas ir atkarīgs ar kādām sajūtām mēs atskatīsimies uz rītdienas vakardienu. Šodiena ir tas laiks, ko es varu ietekmēt. No šodienas ir atkarīgs, kā es atskatīšos uz savu šīs zemes galu pasaules gala kontekstā vai bez tā. No šodienas lēmumiem sadarboties vai pretdarboties Dievam ir atkarīgs, vai mūs pārņem bailes vai miers, nojaušot pasaules vai savu galu.

“Viņš no jauna liek kādu dienu, šo dienu, …: šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdēsit, neapcietinait savas sirdis.”  Ebr 4:7

Ir vērts uzdot sev jautājumu: „Ko es darītu savādāk šodien, ja šī būtu mana pēdēja diena uz zemes?” Ja Tu godīgi vari atbildēt – neko – tad Tevi nevar nobaidīt ar pasaules galu, vienalga vai prognozētājs ir teologs, ekologs vai kāds cits. Ja pamani, ka dienas kārtība stipri mainās, tad paanalizējot Tu droši vien atklāsi, ka no dienas grafika tiek izmestas egoistiskās un sevi apmierinošās lietas un to vietu ieņem pašaizliedzība un apkārtējo labums. Atceries, ka mēs nezinām vai rītdiena pieder mums? Ja pamani, ka dienas kārtībā ieņem savtīgas lietas, Tev ir pamats bailēm no pasaules gala, bet arī atceries, ka Tev pieder šodiena, ar kuru tu vari radīt izmaiņu ne tikai rītdienai, bet arī savai mūžībai.

Uzdot jautājumu

Epasts