Atklāsmes grāmatas eņģeļu vēstījums 2 | www.PasaulesGals.lv

Jan 17 2010

Atklāsmes grāmatas eņģeļu vēstījums 2

Raksts publicēts plkst. 21:40 zem tēmas Kristus otrā atnākšana

Lasi vispirms Atklāsmes grāmatas eņģeļu vēstījums 1Bābele

Autors: Atis Čerņevskis

Otrā eņģeļa vēstījums

Vēl cits eņģelis, otrs, sekoja un sauca: “Kritusi, kritusi lielā Bābele, kas apdzirdījusi visas tautas ar savas netiklības dusmu vīnu.” Atklāsmes grāmata 14:8

Ļoti lakonisks, bet daudz informācijas saturošs ziņojums tiem, kas, lasot Bībeli, ir pazīstami ar tur aprakstītajiem vēsturiskajiem un nākotnes notikumiem.

Lasot šo Bībeles tekstu varbūt kāds teiks, ka tas nav nekas jauns, jo krāšņā Bābele, kas atrodas mūsdienu Irākas teritorijā, jau ir iznīcināta ap piecsimtajiem gadiem pirms Kristus. Jā, šis notikums ir aprakstīts Jeremijas grāmatas 50. un 51. nodaļās. Piemēram, Jeremijas 51:6-7 varam lasīt brīdinājumus ebreju tautai atstāt šo pilsētu, jo tā tiks iznīcināta:

Bēdziet projām no Bābeles novadiem un glābiet ikviens savu dzīvību, lai jūs nemirstat Bābeles noziegumu dēļ, jo šis ir Tā Kunga atriebības laiks: Viņš atmaksā tai pēc tās nopelna. Bābele bija zelta kauss Tā Kunga rokā, kas apreibināja visu pasauli. No Bābeles vīna dzēra daudzas tautas, tādēļ tās zaudēja prātu.

Šie Jeremijas rakstītie vārdi ebrejiem piepildījās, un tie, kas tos neņēma vērā, gāja bojā. Tāpat piepildījās pravietotais par Bābeli, jo tā šobrīd ir neapdzīvota vieta.

Tātad Atklāsme grāmatā ir aprakstīta kāda cita Bābele, kāds cits, mūsu laikmeta notikums, bet to aprakstot tiek izmantota valoda un frāzes no jau notikuša notikuma no Bābeles nopostīšanas pirms  Kristus, tādējādi velkot paralēles starp šiem notikumiem it kā pasakot, ka tā, kā tika nopostīta senā Bābele, tā tiks nopostīta arī mūsdienu Bābele.

Jo arī Atklāsmes grāmatā 18. nodaļā varam lasīt ko līdzīgu. It kā tiek atkārtots  otrā eņģeļa vēstījums, kam seko brīdinājums Viņš sauca spēcīgā balsī: “Kritusi, kritusi lielā Bābele! Tā kļuvusi par ļauno garu mājokli, par visu nešķīsto garu mitekli un par visu nešķīsto un ienīsto putnu mitekli. Jo visas tautas ir dzērušas no viņas netiklības dusmu vīna, un pasaules ķēniņi ir piekopuši netiklību ar viņu, un pasaules tirgoņi ir kļuvuši bagāti no viņas lielā greznuma.” Es dzirdēju vēl citu balsi no debesīm saucam: “Izeita no viņas, Mana tauta, lai jums nebūtu dalības viņas grēkos un jūs neķertu viņas mocības.  Atkl 18:2-4

Kas ir šī Bābele, par kuras galu paziņo eņģelis?

Pārlapojot Bībeli varam atrast dažus nozīmīgus notikumus vietā ar nosaukumu Bābele, kā arī simbolus ar šādu nosaukumu :

-          Pēc vispasaules ūdensplūdiem Dievs pavēlēja cilvēkiem izklīst pa zemi, bet viņi Dievam pretojās, veidojot pilsētu un ceļot torni. Dievs radīja valodas, ka cilvēki nespēja viens otru saprast un bija spiesti izklīst. Tad nu šo vietu nodēvēja par Bābeli, kas ebreju valodā balal nozīmēja sajukums. ( 1.Mozus 11:9)

-          Otrs zīmīgs notikums ar šo vietvārdu Bībelē aprakstīts, kad Izraēla tauta novērsās no Dieva. Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars iekaroja Jeruzalemi un aizveda tautas lielāko daļu gūstā uz Bābeli. (2. Laiku 36:20) Un tikai pēc gandrīz gadsimta Izraēla tautai bija iespēja atgriezties savā zemē un izskanēja iepriekš citētais aicinājums no Jeremijas grāmatas atstāt Bābeli.

-          Atklāsmes grāmatas 17. nodaļā Jānis redz kādu greznu sievieti, kuru sauc Bābele. Uz viņas pieres bija rakstīts noslēpumains vārds: lielā Bābele, visas zemes netikļu un negantību māte. (Atkl 17:5)

Interesanti, ka Kristus sev uzticīgo ļaužu kopu bieži salīdzina ar savu līgavu baltās drēbēs, kas ir pretstats šai netiklei sarkanā apģērbā, kas ir bagātīgi rotājusies. (Atkl 17:4)

No šiem tekstiem varam nojaust, kas ir šī noslēpumainā Bābele.

Ja tā ir apzīmēta ar pretstatu nevainojamai Kristus līgavai tas nozīmē, ka šī ir ļaužu grupa, kas vai nu ir, vai pretendē būt garīgi un tajā pašā laikā sadzīvo ar varaskāri un alkatīgu bagātību raušanu, kas ir pretēja Kristus mācībai. „Raudās un vaimanās par viņu pasaules valdnieki, kas ar viņu dzīvojuši netiklībā un kārumos.. Visas zemes tirgoņi raud un sēro par viņu.. Visi stūrmaņi, laivinieki, jūrnieki un visi, kas darbojas uz jūras, stāvēja no tālienes un sauca, redzēdami viņas liesmu dūmus: kur ir cita šai lielai pilsētai līdzīga?” (Atkl 18:9, 11, 17,18)

Lasot tekstus ir saprotams, ka šī ļaužu grupa ir organizēta, un ļaužu vairums tos apbrīno kā „veiksminiekus”.

Bābele -tas ir sajaukums starp garīgo un laicīgo, starp kristīgo un velnišķīgo jeb pagānisko, starp baznīcu un valsti. Tas ir sajaukums, kas tiek realizēts ar vienotības saukli. Vai jebkad ir bijis tāds reliģiskais sajukums, ko veido šobrīd progresējošā ekumēniskā kustība? Šinī „vienotībā” katrs ienes savu pretstatu ar to padarot šo ļaužu kopu par relatīvisma pielūdzējiem, kas nodevuši savus uzskatus par labu sajukumam, jeb Bābelei. Tā ir ļaužu grupa, kas savus sevišķos atklājumus Bībelē noliek malā, lai vienotos zem okultas izcelsmes svētkiem. Kāpēc tieši Ekumēniskā kustība tiek apzīmēta ar Bābeli? To atbild trešais eņģelis.

-Tanī pašā laikā Bābele, jeb Ekumēnisms šobrīd joprojām ir vide, kurā pret savu gribu, vai neapzināti atrodas daudz Dieva ļaudis neskatoties uz savu konfesionālo piederību. Tie ir cilvēki, kuriem svarīgāk par varu, par materiālu labklājību, par cilvēku atzinību ir būt uzticīgiem Dieva draugiem.

Skaidrs ir viens, lai gan šī sistēma iet tikai plašumā tai jau ir paziņota bojāeja. Un garantija bojāejai ir vēsturiskās Bābeles patreizējais liktenis – pamestība tuksnesī tieši kā pravietis Jeremija to aprakstīja:… Kungs, Tu pats esi piedraudējis šai vietai (Bābelei), ka Tu to gribi iznīcināt, tā ka tur vairs nebūs nevienas dzīvas radības, ne cilvēku, ne lopu, ka tai jātop par tuksnešainu apgabalu uz visiem laikiem. (Jer 51:62)

Un tāpat, kā Dievs pavēlēja Jeremijam pravietot pret vēsturisko Bābeli: „Kad tu izlasīsi visu šo rakstu līdz galam, tad piesien tam akmeni, iemet to Eifratas upē un saki: tā nogrims arī Bābele un neuzsliesies vairs augšā no tās nelaimes, ko Es tai uzliku!” (Jer 51:63, 64), tāpat eņģelis Atklāsmes grāmatā pasludina mūsdienu lielā reliģiskā sajaukuma likteni:  „Stiprs eņģelis pacēla akmeni dzirnakmens lielumā un meta to jūrā, sacīdams: “Tā ar spēku metīs Bābeli, lielo pilsētu, un tās nebūs nekad vairs. (Atkl 18:21)

Kā senatnē Dievs jau iepriekš saviem ļaudīm paziņoja vēsturiskās Bābeles likteni, tā mūsdienu Bābeles liktenis ir paziņots Dieva ļaudīm.

Interesanti, ka Atklāsmes grāmatas 17. nodaļā aprakstītā netikļu māte – Bābele sēž uz zvēra, un par to ir kas sakāms trešajam eņģelim.

(Turpinājums sekos)

Uzdot jautājumu

Epasts