Teiskā evolūcija | www.PasaulesGals.lv

Okt 28 2009

Teiskā evolūcija

Raksts publicēts plkst. 18:00 zem tēmas Radīšana vai evolūcija?

Autors: Māris Mols

Uzskati par to, kā radies cilvēks mūsdienās ir ļoti atšķirīgi. Vairums cilvēku tic, ka dzīvība un cilvēks uz šīs zemes ir radies evolūcijas ceļā. Kā galvenie pierādījumi tam tiek uzskatītas fosīlijas, kā arī radiometriskie iežu vecuma mērījumi. Bībele savukārt apgalvo, ka šī pasaule un viss dzīvais ir radīts 7 dienās. Arvien vairāk kristiešu Bībeles teikto izvēlas saprast simboliski, skaidrojot, ka 7 dienas patiesībā nav burtiskas, bet gan simbolizē 7 garus laika periodus, kuri ilgst miljoniem gadu. Šādā veidā tiek veikts mēģinājums samierināt evolūcijas teoriju ar svētajiem rakstiem. Iespējams Dievs patiešām ir radījis pasauli miljoniem gadu ilgā laikā izmantojot un vadot evolūcijas procesus.

Kā vēl viens pamatojums šādai pieejai tiek minēts fakts, ka radīšanas stāsts ir rakstīts ļoti sen atpakaļ un tajā laikā cilvēki nebūtu sapratuši sarežģītus skaidrojumus par miljoniem gadu ilgu attīstību. Tas arī nav Bībeles mēŗkis iemācīt cilvēkiem fiziku un bioloģiju. Tāpēc Bībeles vēstījums varētu būt vienkārši simboliska leģenda, kas pasaka svarīgāko par cilvēka rašanos no teoloģiskā viedokļa.

Tomēr pat, ja pieņemam šādu teiskās evolūcijas teoriju, mēģinot tajā iedziļināties sāk rasties arvien vairāk jautājumu.

Saskaņā ar Bībeles vēstīto, Dieva veiktais radīšanas darbs noslēdzās ar Dieva atzinumu: “Viss bija ļoti labs”. Tikai tādēļ, ka cilvēks izvēlējās neuzticēties Dievam, pasaulē ienāca nāve un ciešanas, tika sarautas attiecības ar Dievu, kas izraisīja vispārēju radības degradāciju, kas turpinās vēl šodien. Evolūcijas teorija turpretī vēsta, ka sākumā viss bija nepilnīgs un tikai pakāpeniski nomainoties daudzām paaudzēm dzīvie radījumi attīstījās, radot pirmos cilvēkus.

Ja radīšanas stāsts vēsta par miljoniem gadu ilgu attīstību, tad kurā brīdī ir notikusi grēkā krišana? Ja tā nav notikusi tad, ko tā simbolizē? Vai cilvēks vispār ir vainīgs, ka pasaulē ienācis grēks, vai tā ir neatņemama Dieva plāna sastāvdaļa?

Tāpat domājot par nāvi. Burtiskajā radīšanā nāve ir grēka sekas, pakāpeniskajā radīšanā nāve ir virzītāj spēks, jo evolūcija nevar notikt bez nāves. Sanāk, ka nāve ir galvenais instruments cilvēku attīstīšanai, jeb attīstības stūrakmens.

Ja pieņemam, ka radīšana ir tikai simboliska, kas notiek ar pārējiem Bībelē aprakstītajiem notikumiem, grēku plūdi, Ābrahama aicināšana, izraēla iziešana no Ēģiptes un kānānās iekarošana. Kā ir ar Dāvidu un Salamanu vai arī tie ir simboliski. Kas notiek ar trimdas laiku. Vienā brīdī šie simboliskie notikumi pārvēršas par reāliem, jo tiek atrasti vēsturiski apliecinājumi šiem faktiem. Tomēr pati Bībele neuzrāda nekādu robežšķirtni starp reālu vēsturi un simbolisku, bet drīzāk sasien visu pasaules vēsturi kopā. Vairākās vietās Bībelē ir atrodami raduraksti, no paša Ādama līdz pat Kristum. Nekas neliecina par to pieminētās personas nebūtu bijušas reālas.

Vēl lielāks kontrasts starp divām teorijām veidojas salīdzinot tās lielā mērogā. Evolūcijas teorijas pamatpostulāts – izdzīvo stiprākais, konkurence rada attīstību. Tas ir pretrunā ar Bībeles mācību vispārīgo virzienu. Dievs nekad neveicina konkurenci, bet gan sadarbību. Nevis iznīcināt vājāko, bet palīdzēt vājākajam ir Bibliska mācība.

Ir grūti saskatīt, kādā veidā no Bībeles ir iespējams atvasināt evolūciju. Šāds mēģinājums rada daudz vairāk jautājumu un neskaidrību, nekā atbilžu. Kādam Dievam mēs ticēsim? Tādam, kas izmanto nāvi, ciešanas un konkurenci, lai radītu savu pasauli, vai tādam kas spēj radīt pilnīgu un laimīgu zemi septiņās dienās?

Citi raksti par šo tēmu:

No mušiņas zilonis nesanāk

Iepazīsti Radītāju!

Radīšana vai evolūcija

Fakti, kas liecina par lielajiem plūdiem

Dzīvības rašanās

Uzdot jautājumu

Epasts