Debesu valstības pilsoņi 2 | www.PasaulesGals.lv

Sep 16 2009

Debesu valstības pilsoņi 2

Raksts publicēts plkst. 21:00 zem tēmas Bībelē teikts

Autors: Māris Mols

Turpinot domu par kritērijiem, pēc kuriem Dievs vērtē cilvēku, kā viens no svarīgākajiem Bībelē parādās jēdziens ‘ticība’. Marka evaņģēlija 16:16 Kristus pasludina: “Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts.” Tāpat katru reizi, kad Jēzus darīja kādu brīnumu vai dziedināšanu, viņš uzdeva cilvēkam jautājumu par ticību. Pilsētās, kurās valdīja neticība, Jēzus nevarēja darboties, bet viņš uzslavēja cilvēkus, kuri pat nebūdami jūdi bija viņam ticējuši. No visa tā var noprast, ka ticībai ir ļoti svarīga, pat varētu teikt kritiska nozīme mūsu attiecībās ar Dievu.

Bet ko gan nozīmē ticēt? Ir dzirdētas ļoti dažādas atbildes uz šo jautājumu. Kad mācījos vidusskolā, tur bija kultūrvēstures pasniedzējs, kurš nodarbojās ar austrumu reliģijām, un viņa versija par ticību bija apmēram šāda: “Ja es ticu, ka es kādu lietu spēju, tad es to arī varēšu izdarīt. Bet galvenais šai ticēšanai jābūt gandrīz absolūtai, es pilnīgi nedrīkstu pat pieļaut domu, ka varētu notikt savādāk.” Bībelē mēs neatrodam mācību par to, ka ticība varētu darboties atsevišķi no Dieva. Ticība tā nav maģija, ar kuru neiespējamo padarīt par iespējamu.

Dažreiz cilvēki saka: “es ticu, ka Dievs ir.” Protams, ticības pamats ir ticēt Dieva eksistencei, tomēr Jēkaba vēstulē 2:19 mēs varam lasīt, ka pat ļaunie gari tic, ka Dievs ir, bet viņu ticība ir balstīta uz bailēm. Īstā ticība tomēr ir kaut kas vairāk.

Situācija kļūst vēl sarežģītāka, ja ņemam vērā vēsturisko kontekstu, kurā evaņģēliji bija rakstīti. Tajā laikā, Jēzus staigāja cilvēku vidū, daudziem bija grūti noticēt, ka kaut kāds parasts galdnieka dēls varētu būt ilgi gaidītais mesija, kur nu vēl noticēt, tam, ka viņš ir pats Dieva Dēls. Tāpēc bieži ticība evaņģēlijos nozīmē – atzīt, ka Jēzus ir Dieva Dēls, neskatoties, ka viņš izskatās pēc parasta cilvēka.

Mūsu dienās situācija ir mainījusies. Mēs nevaram satikt Jēzu kā cilvēku staigājam pa ielām un sludinām. Mums ir jāpietiek ar 2000 gadus vecām aculiecinieku liecībām. Tāpēc mūsu izaicinājums ir noticēt, ka Bībelē rakstītais patiešām ir noticis un ka tā ir patiesība. Noticēt ne tikai, ka Jēzus patiešām dzīvoja, bet arī noticēt, ka viņš bija cilvēks un tajā pašā laikā Dievs. Ka viņa raksturs un attieksme un principi patiešām ir tādi, kādi tie ir aprakstīti Bībelē. Un ja mēs tam ticam, tad priekš mums tas nozīmē, ka Jēzus ir kopā ar mums arī šodien, mūsu ikdienas dzīvē. (Mat. 28:20).

Citi raksti par šo tēmu:

Dieva valstības pilsoņi

Dieva valstības iekārta sociālistiska vai kapitālistiska?

Harmoniska sabiedrība

Paturi savu dakšiņu

Uzdot jautājumu

Epasts