Debesu valstības pilsoņi | www.PasaulesGals.lv

Aug 24 2009

Debesu valstības pilsoņi

Raksts publicēts plkst. 10:00 zem tēmas Bībelē teikts

Autors: Māris Mols

“Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūras vairs nav. Un es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm no Dieva, sagatavotu kā savam vīram greznotu līgavu. Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: “Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.” (Jāņa atklāsmes grāmata 21:1-4).

Ja ticam, ka pienāks diena, kad Dievs dibinās jaunu valstību, nākamais jautājums protams ir, kā lai es kļūstu par šīs jaunās valstības pilsoni?

Bībele ziņo, ka Jēzus pats būs tiesnesis, kurš sadalīs cilvēkus divās grupās, tos kas dzīvos jaunajā pasaulē un tos kas netiks pieņemti. Kādi ir Dieva kritēriji izdarot šo izvēli?

Atbilde uz šo jautājumu var stipri atšķirties dažādās reliģijās. Ko par to saka Bībele? Ko pats Jēzus Kristus mācīja par nonākšanu Debesu valstībā? Ir vairākas līdzības un izteicieni, kurus Jēzus lietoja, mācot par nonākšanu debesu valstībā. Nav iespējams tos visus apskatīt vienā rakstā, bet paņemsim vienu piemēru. Mateja evaņģēlija 25. nodaļā sākot no 31. panta Jēzus stāsta par tautu sadalīšanu divās grupās – izglābtajos un sodāmajos.

Izglābtajiem Viņš saka “… iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; …”. Tas savukārt izraisa pārsteigumu un jautājumu no izglābto vidus: “Kad mēs esam tevi paēdinājuši?”, bet ķēniņš (Jēzus) atbild: “ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši.” Tātad pirmajā brīdī varētu domāt, ka izglābšanos var nodrošināt darot labus darbus “paēdinot, apģērbjot un apmeklējot slimos”. Tomēr ievērosim niansi, ka šie labie cilvēki nav centušies darīt labus darbus, lai tiktu izglābti, un ir pārsteigti par saņemto uzslavu. Iespējams viņiem šie labie darbi nebija nekas īpašs, tā bija parasta pašsaprotama lieta. Savukārt, kad “ļauno” cilvēku grupa saņem nosodījumu par to, ka tie viņi nav paēdinājuši un apģērbuši Ķēniņu, arī tie ir pārsteigti. Izskatās, ka viņi ir centušies darīt daudz ko, lai tiktu izglābti, bet tomēr nesaņem gaidīto. Šajā stāstā izglābšanās kritērijs ir mūsu attieksme pret citiem cilvēkiem. Tomēr tā nav mehāniska labo darbu darīšana, bet drīzāk personas būtība, kas nosaka turpmāko likteni.

Bet ko lai dara, ja es neesmu labs cilvēks. Objektīvi skatoties neviens no mums nav pilnīgi labs, mums visiem ir lielākas vai mazākas rakstura problēmas. Ja mēs to apzināmies, tad Dievs ir gatavs mums palīdzēt un labot mūsu trūkumus. Kopā ar Dievu mēs varam kļūt par labākiem cilvēkiem, tādiem kuri ir gatavi dzīvot labākā sabiedrībā.

Jaunā Dieva valstība būs laimīga vieta nevis tāpēc, ka Dievs būs maģiskā veidā izslēdzis iespēju darīt sliktu, atcēlis sāpes un nobloķējis nelaimes. Tā būs laimīga vieta tāpēc, ka tur dzīvos cilvēki, kurus Dievs ir iemācījis, kā dzīvot laimīgi. Kopš Ādama laikiem mēs esam mēģinājuši iztikt bez Dieva, lai izveidotu laimīgu sabiedrību, bet vēsture pierāda, ka nekas nav izdevies. Tie, kas to atzīst un pieņem Dievu par savu draugu un palīgu tiks uzņemtu jaunajā pasaulē.

Citi raksti par šo tēmu:

Dieva valstības pilsoņi 2

Dieva valstības iekārta sociālistiska vai kapitālistiska?

Harmoniska sabiedrība

Paturi savu dakšiņu

Uzdot jautājumu

Epasts